Gluži nesen medijos parādījās finanšu ministra E. Repšes replika par to, ka veselības ministrija par papildus 44 miljoniem var nesapņot. Šo ciparu esot sarēķinājusi veselības ministrija ar piebildi, ja šādas naudas nebūšot, tad akūtā palīdzība apstāšoties jau pēc 2 mēnešiem. Nelaime ir tā, ka nauda tiešām neizbēgami aptrūksies un daudzas Latvijā attīstītas medicīnas nozares var pāriet tādā kā anabiozes stāvoklī uz nezināmu laiku. Anabioze[i] vardei nozīmē, ka tā ir iesalusi ledū, bet nav mirusi. Tomēr tā ir iesalusi. Nozarei tas nozīmē, ka speciālisti gribēdami nespēs sniegt tādu palīdzību tādu, kāda būtu iespējama normāla finansējuma apstākļos. Ja varde nav mirusi, tad daudzi pacienti var sasniegt tieši šo stāvokli. Paradokss šajā situācijā ir šis: morāli saistošus lēmumus pieņem valsts, bet realizēt tos uzdot mediķiem. Ne jau medicīnas ierēdņiem un slimnīcu birokrātiem, bet tieši ārstiem ir jāsastopas ar pacientu un jāsaka: „par šo rentgena bildi jums jāmaksā vēl 16 latu!”. Tiem, kas ar šādu situāciju ir pazīstami, nav jāskaidro, ko viņi domā. Vispirms par ārstu, tad par slimnīcu un rindas tālākajā galā ierēdni, kurš šo lēmumu pieņēmis. Neviļus nāk prātā vēl viena līdzība par 60-tajos gados ASV un PSRS realizēto stratēģisko bumbvedēju izstrādi, kuri darbotos uz kodoldegvielu. ASV šajā cīņā zaudēja, jo gribēja apvienot drošību videi un pilotiem ar tāla lidojuma iespējām. PSRS nedomāja nedz par vidi, nedz pilotiem, līdz ar to naudu tādiem niekiem netērēja. Lidmašīnas palika, bet piloti mainījās nevis tāpēc, ka atrada darbu ASV „kodollidmašīnu starptautiskajā kompānijā”, bet vienkārši tika fiziski izmesti mēslainē beigti. Ka tik ar mūsu valsts „gaisa kuģi” nesanāk līdzīgi. Tikai piloti šajā gadījumā būs tās iedzīvotāji. Skaidrs, ka vienā naktī valstī, kuru 20 gadus vajā sociālisms, nevar iestāties pašregulējošs kapitālisms, lai kā Repše un arī šī raksta autors vēlētos. Ko darīt? Kā bija vairs nevar, kā būtu jābūt, vēl nevar. Ostaps Benders teiktu: tad pakaries! Ja mediķiem jāpieņem fakts, ka naudas nebūs (nesapņojiet), tad arī sabiedrībai tas ir līdzvērtīgi jāpieņem, bet, protams, tas nemazina vajadzību pēc šiem vismaz 40 miljoniem. Šeit nav runa par zaudētām ārstu un māsu darba vietām, kas mūsdienās nevienu vairs nepārsteidz.
Ir vērts aizdomāties. Sekas būs ļoti atšķirīgas, ja valsts finansējums tiks pārtraukts vienā gadījumā akūtas palīdzības sniegšanai slimnīcā ar 2000 mediķu un otrā gadījumā līdzvērtīgs finansējums Gaismas pils vai Ziemeļu pārvada izbūvei. Patiesībā, man gaužām vienalga vai tas ir pašvaldības vai valsts budžets, jo smagas traumas un slimības (kā arī akūtā palīdzība) nešķiro pacientus rīdziniekos vai ļaudīs no rajona. Gan Gaismas pils, gan Ziemeļu tilta pārvads var pāriet anabiozes stāvoklī kaut uz 10 gadiem. Varbūt Repše pārbauda iespēju slimnīcām un sabiedrībai pāriet anabiozes stāvoklī?
[i] Skaidrojošā vārdnīca - Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru